2024

2024. gada koncertsezonu atklāsim 24. maijā plkst. 19.00 Mazajā Mežotnes pilī ar operdziedātāju Ievu Paršu (alts) un pianistu Andreju Osokinu ar programmu «I bērzs, i smilgas», atzīmējot Emiļa Melngaiļa 150 gadu jubileju!

Koncerta programmā iekļauti skaņdarbi no abu mākslinieku kopīgi ierakstītā albuma «I bērzs, i smilgas» (tas klajā nāca 2022. gadā) – šā gada jubilāra Emiļa Melngaiļa un komponista Kristapa Pētersona kamermūzikas pērles; Pētera Vaska klavieru fantāzija «Izdegušās zemes ainavas»; pasaulslavenā ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova darbi, kā arī komponista Jāņa Petraškeviča jaundarba pirmatskaņojums.

Dziedātājas Ievas Paršas uzmanības lokā atrodas galvenokārt laikmetīgā un latviešu
komponistu mūzika, taču viņa labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās lirikas pirmatskaņojumiem dziedātāja saņēmusi «Latviešu mūzikas balvu» (2008).
Andrejs Osokins ir pasaulē atzīts latviešu pianists, nozīmīgu starptautisko pianistu konkursu un «Lielās Mūzikas balvas» laureāts, kurš regulāri uzstājas leģendārās Eiropas koncertzālēs gan solo koncertos, gan kopā ar orķestriem izcilu diriģentu vadībā. Pianists regulāri rīko meistarklases Latvijā un ārvalstīs un vada savu klavieru klasi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.

21. jūnijā Lielupes krastā Vaska fonda rīkotajā koncertā «Vasaras saulgriežu vakars Mežotnē» muzicēs kvartets «RIX» un jaunā operdziedātāja Brigita Čirkše (soprāns).

Koncerta programmā iekļauts P. Vaska fonda pasūtinātais skaņdarbs – komponistes Selgas Mences tautas dziesmu apdares «Visa bija Jāņu zāle» balsij un klavieru kvartetam, Ludviga van Bethovena Klavieru kvartets Nr.1 Mi bemol mažorā, kā arī franču komponista Kamila Sensānsa Klavieru kvartets op.41.

Pētera Vaska fonds allaž publiku iepazīstina ar jaunajiem talantiem, un šogad tā būs topošā operdziedātāja Brigita Čirkše. Pašreiz viņa apgūst vokālo mākslu Florences Konservatorijā (Conservatorio Luigi Cherubini Firenze) un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, kā arī piedalās divās Latvijas Nacionālās operas izrādēs – Franča Lehāra operetes «Jautrā atraitne» iestudējumā un Jāņa Lūsēna «Putnu operas» atjaunotajā iestudējumā.

«RIX» klavieru kvartets dibināts 1993. gadā, kad altiste Ilze Kļava, čellists Reinis Birznieks un vijolnieks Sandis Šteinbergs satikās pianista, profesora Jāņa Maļecka kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kvarteta dalībnieki pāris reižu gadā satiekas Rīgā, lai iestudētu, atskaņotu un ierakstītu koncertprogrammas. 2015. gadā kvartets «RIX» prezentēja Pētera Vaska mūziku prestižajā «Phillips Collection» koncertsērijā Vašingtonā.

10. augustā plkst. 19:00 Mazajā Mežotnes pilī norisināsies tradicionālais koncerts «Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne». Koncertā «Trio Baltia» interpretācijā skanēs Pētera Vaska «Castillo Interior» stīgu trio versijā, Gundegas Šmites jaundarbs «Baltie putni», Raivja Misjuna jaundarbs komponēts trio, Zoltāna Kodāja Intermeco stīgu trio Sol minorā, kā arī Ernsta fon Dohnāņi Serenāde Do mažorā, Op. 10.
«Trio Baltia» apvienojušās trīs izcilas mūziķes – vijolniece Paula Šūmane, altiste Jevgēnija Frolova un čelliste Anna Veselova. Visas trīs mākslinieces ieguvušas augstāko muzikālo izglītību Austrijā un sadarbojas jau kopš studiju laikiem. Vīnes gaisotnes iedvesmotas, viņas pievērsušās filigrānajam stīgu trio žanram un izveidojušas ansambli. Trio tika nominēts «Lielajai Mūzikas balvai» kategorijā «Gada koncerts» par Mazās Mežotnes pils 2022.gada sezonas atklāšanas koncertu sadarbībā ar Pētera Vaska fondu.

7. septembrī plkst. 19:00 ar solokoncertu Mazajā Mežotnes pilī viesosies izcilais pianists Georgijs Osokins.

Pianistu Osokinu dinastijas jaunākais pārstāvis Georgijs Osokins plašu starptautisku ievērību guva 2015. gadā, vien 19 gadu vecumā piedaloties Starptautiskajā Šopēna konkursā. Jau vēl pirms konkursa fināla Georgijs Osokins saņēma uzaicinājumus uzstāties gan prestižajā festivālā «Šopēns un viņa Eiropa» Varšavā, gan doties pirmajā Japānas tūrē. Georgijs Osokins koncertējis Polijas Nacionālā radio simfoniskā orķestra koncertnamā Katovicē, Tokijas Metropoles teātrī; viņš uzstājies Šveicē, Vācijā, ASV u.c. Kopš 2018.gada Georgijs sadarbojas ar Gidonu Krēmeru, un līdzās Likā Debargam ir pirmais pianists, kurš «Kremerata Baltica» 22 gadu pastāvēšanas vēsturē kļuvis par orķestra pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. 2019.gadā maijā «Piano Classics» laida klajā otro Georgija Osokina tvartu ar Sergeja Rahmaņinova opusiem, par kuru pianists saņēmis izcilas recenzijas no «Pizzicato», «Gramophone», «France Musique», Dānijas Radio u.c. Georgijs Osokins 2016.gadā saņēmis arī «Lielo Mūzikas balvu» kategorijā «Gada jaunais mākslinieks», savukārt 2021.gadā LMB viņš saņēma kategorijā «Par izcilu interpretāciju». Kad vien iespējams, Georgijs cenšas uzstāties arī Latvijā, un 7. septembrī būs patiešām ekskluzīva iespēja viņa vienīgo solokoncertu baudīt Lielupes krastā, Mazajā Mežotnes pilī.

2024. gada 7 .septembrī plkst. 19:00 ar ekskluzīvu 2023. nogalē, 27. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Korē izskanēja Pētera Vaska fonda un Mazās Mežotnes pils ikgadējais Ziemassvētku labdarības koncerts “Gaismas nākšana”.

Koncertā uzstājās Vestards Šimkus (klavieres) un Elīna Šimkus (soprāns) ar latviešu Ziemassvētku melodijām. Koncertā izskanēja Viļņa Šmīdberga, Jāzepa Vītola, Edgara Ešenvalda, Jāzepa Mediņa, Jāņa Mediņa, Vestarda Šimkus un Pētera Vaska skaņdarbi, tai skaitā Jēkaba Jančevska jaundarba “Tik tīra debess” pirmatskaņojums.

Koncertā iegūtie līdzekļi tiek ziedoti jaundarbu pasūtinājumiem un latviešu kamermūzikas turpmākai attīstībai.

Foto: Aivars Liepiņš

Pianists Reinis Zariņš 12. novembrī atskaņoja programmu ar latviešu klaviermūziku, kas komponēta pavisam nesen un gandrīz bez izņēmuma rakstīta tieši Reinim Zariņam. Goda vieta programmā bija atvēlēta komponistam Andrim Dzenītim viņa 45. jubilejas gadā, kā arī mūsu klasiķim Georgam Pelēcim. Skanēja arī Lindas Leimanes, Krista Auznieka un Matīsa Čudara skaņdarbi.

«Tas ir tik dabiski, kā elpot gaisu,» Reinis Zariņš saka par latviešu komponistu mūzikas atskaņošanu. To pianists dara vienmēr, lai cik daudzveidīgs un plašs būtu viņa repertuārs, interešu loks, koncertdarbības intensitāte un ģeogrāfija. Reinis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis. 2023. gads Reinim ir izvērties par mūzikas kopradīšanas gadu — te jāpiemin sadarbība ar vijolnieci Viktoriju Mullovu, čellistu Metjū Bārliju, dziedātāju Jāni Šipkēvicu, akordeonisti Kseniju Sidorovu, Trio Palladio, Lietuvas Kamerorķestri, Latvijas Radio kori u. c. māksliniekiem. Gada nogalē Latvijas pilsētās būs iespēja dzirdēt Reiņa jauno Adventa programmu. Savukārt 2024. gada pirmajā pusē paredzamas vairākas tikšanās ar orķestriem klavierkoncertos, kā arī Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras iespaidīgu jaundarbu pirmatskaņojumi.

Uzsācis klavierspēles apguvi no septiņu gadu vecuma, Reinis debitēja kā solists ar orķestri jau deviņu gadu vecumā, un vēlāk guva godalgas vairākos starptautiskos pianistu konkursos. Reinis ir arī četrkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015, 2020) un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Foto: Aivars Liepiņš

Sestdien 30. septembrī Mazajā Mežotnes pilī uzstājās Aleksandrs Antoņenko un Laila Holberga ar itāļu operas programmu.

Ukraiņu izcelsmes latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko nu jau teju divdesmit gadus ir starptautiski atzītākais Latvijas tenors. Kopš debijas 2008.gadā Zalcburgas festivālā titullomā Džuzepes Verdi operā Otello, šekspīrisko pretrunu plosītais varonis ir mākslinieka spožākā vizītkarte. 2021./2022. gada sezonā dziedātājs atveidoja Otello lomu astoņās režisora Roberta Vilsona veidotā jauniestudējuma izrādēs Grieķijas Nacionālajā operā Atēnās. Līdzās vērienīgi dramatiskajam Otello dziedātāja repertuārā ir arī citas vadošās Verdi operu partijas (Gabriels Adorno vēsturiskajā drāmā Simons Bokanegra, Radamess operā Aīda) un itāļu verisma operu varoņi - Kavaradosi (Dž. Pučīni operā Toska), Kalafs (operā Turandota), De Grijē (Manona Lesko), , Kanio (R. Leonkavallo Pajaci), u.c.

Interviju ar Antoņenko vadīja Guntars Ķirsis.

Ineses Lūsiņas veidota koncerta programma.

Foto: Aivars Liepiņš

2023. gada 9. septembra koncerts ar kameransambli “Trio Palladio”: vijolniece Eva Bindere, čelliste, Londonas Filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš izveidoja 2015. gadā Londonā, sava kameransambļa nosaukumā godinot Renesanses laikmeta itāļu arhitekta Andrea Palladio (1508–1580) vārdu. Ģeniālais arhitekts iedvesmojās no leģendārā romiešu arhitekta Vitrūvija priekšstatiem par arhitektūras nepieciešamo saikni ar zinātni un mākslām, kas balstās uz skaitļiem un proporcijām, un arī viņa vārdā nosauktais trio savā radošajā darbībā seko šīm vērtībām. Pašu pirmo koncertu Trio Palladio sniedza Londonas Vigmora zālē saistībā ar Latvijas Republikas prezidentūru Eiropas Savienības padomē, un jau 2018. gadā trio tika nominēts Lielajai Mūzikas balvai kategorijā «Par izcilu sniegumu gada garumā».

Trio atskaņoja Ludviga van Bēthovena, Kristapa Pētersona un Johannessa Brāmsa skaņdarbus.

Ineses Lūsiņas veidota koncerta programma.

Sestdien, 2023. gada 12. augustā Mazajā Mežotnes pilī izskanēja Pētera Vaska fonda 12. sezonas un Mazās Mežotnes pils 15. koncertsezonas lielākais vasaras koncerts “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne”, kurā uzstājās stīgu kvartets "Akilone” (Francija). Kvartetā muzicēja Magdalēna Geka, Elīze De–Bendelaka (Elise De–Bendelac), Perīne Gijemo–Manka (Perrine Guillemot–Munck) un Lisī Merkā (Lucie Mercat). Koncerta programmā iekļauts Pētera Vaska 2. stīgu kvartets “Vasaras dziedājumi”, kas saistīts ar Vaskam tuvās Latvijas dabas iespaidiem. Tāpat koncertā atskanēja Francijā dzīvojošās ķīniešu komponistes Šu Jī /Xu Yi kvartetam veltīto skaņdarbu “Aquilone Lontano”, kas radies iedvesmojoties no kvarteta nosaukuma, kas itāļu valodā nozīmē gaisa pūķis – kā metafora par saikni starp debesīm un zemi. Koncerta centrālais notikums- fonda pasūtinātā jaundarba Andra Dzenīša 4. stīgu kvarteta  "Iekšpus. Elīzijs. Ārpus" pirmatskaņojums.

Stīgu kvartets Akilone radies 2011. gadā Parīzē. Viņu mentors ir leģendārais Albana Berga stīgu kvarteta altists Hato Bejerle (Hatto Beyerle), kura vadībā kvarteta dalībnieces skolojās Eiropas kamermūzikas akadēmijā (European Chamber Music Academy). Tāpat viņas smēlušās iedvesmu pie tādiem izciliem kamermūziķiem kā Vladimirs Mendelsons (Vladimir Mendelssohn), Johaness Meisls (Johannes Meissl), Matjē Erzogs (Mathieu Herzog) un Patriks Juds (Patrick Jüdt), kā arī stīgu kvartetiem Ebène un Rosamunde. 2016. gadā stīgu kvartets Akilone ieguva Grand Prix un Proquartet balvu prestižajā Bordo stīgu kvartetu konkursā Francijā, un ir ieguvis atpazīstamību uz Eiropas un starptautiskajām skatuvēm ar tā krāsaino un smalko spēli, kā arī lielu stilistisko dažādību. 2020. gadā kritiķu atzinību guvušais trio debijas albums ar Pētera Vaska darbiem saņēma prestižā žurnāla "Gramophone" Editor’s Choice. Kvartets regulāri uzstājas uz Francijas un Pasaules prestižākajām kamermūzikas skatuvēm: Munecugu (Munetsugu) zālē Nagojā, Japānā; Vigmora (Wigmore) zālē Londonā, Lielbritānijā; Trevīzo Pilsētas teātrī (Teatro Comunale Treviso) Itālijā; Parīzes filharmonijā Francijā, Amsterdamas un Eindhovenes Muziekgebouw; Lizsta akadēmijā Budapeštā un citur. Kvartets regulāri spēlē Itālijā, kur piedalās projektā Le Dimore del Quartetto. Viņu regulāro sadarbības partneru vidū ir tādi izcili mūziķi kā Tabea Cimmermane (Zimmermann), Žeroms Perno (Jérôme Pernoo), Davids Volters (David Walter), Šārona Kama (Sharon Kam), Pāvels Gililovs (Pavel Gililov) un Žans-Fransuā Esssers (Jean-François Heisser).

Stīgu kvartets Akilone pārstāv ļoti poētisku mūzikas vīziju un savos koncertos regulāri sasaista mūziku ar dzeju un literatūru. Kopš 2022. gada stīgu kvartets Akilone ir uzņemts rezidencē fondā “Singer-Polignac” Parīzē. Kvarteta pirmā vijole, Magdalēna Geka nominēta Lielajai mūzikas balvai divas reizes, spēlē Alesandro Galjāno 1734. gadā darinātu vijoli, ko tās rīcībā nodevis fonds Anima Musica.

2023. gada 7. jūlijā Mazajā Mežotnes pilī viesojās pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers kopā ar pianistu Georgiju Osokinu un čellisti Giedri Dirvanauskaiti. Trio sastāvā viņi atskaņoja Volfganga Amadeja Mocarta Sonāti vijolei ar klavierēm Mibemol mažorā K. 481 un Pētera Čaikovska Trio opus 50.

“Visus atskaņojamos opusus ļoti mīlam. Middelheimā (Antverpenē) ir slimnīca, kurā Kančeli ārstējas pēc sirdstriekas. Šis sacerējums ir rakstīts par godu mediķiem un fizioterapeitiem, kuri viņu bija izglābuši. Fantastisks aspekts – komponistam izdevās noķert brīdi starp dzīvi un nāvi, spēcīgi parādot to mūzikā. Viss šajā skaņdarbā ir rakstīts it kā no komas stāvokļa. Jau kādu laiku mēs ar Gidonu spēlējam vēlīnās Mocarta sonātes. Katra ir absolūti unikāla. Mibemol mažora sonāti pirmo reizi atskaņosim Mežotnē. Pētera Čaikovska trio mūzika runā pati par sevi…”

– Georgijs Osokins

Gidons Krēmers ir viens no slavenākajiem Latvijas vijolniekiem. 2016. gadā starptautiski atzītajam solistam piešķīra prestižo Praemium Imperiale, ko mēdz dēvēt par Nobela Prēmiju mūzikā. 1997. gadā Gidons Krēmers nodibināja kamerorķestri „Kremerata Baltica”, kas pulcē izcilus jaunos mūziķus no visām trim Baltijas valstīm. Viņš un „Kremerata Baltica” ir apceļojuši visu pasauli, dažādās izdevniecībās ierakstīti vairāk nekā 25 albumi. 2002. gada februārī Gidons Krēmers un „Kremerata Baltica” saņēma „Grammy” balvu „Labākais izpildījums” mazo ansambļu kategorijā par ierakstu „After Mozart (Nonesuch)”.

Jau desmit gadu vecumā Georgijs Osokins pirmo reizi uzstājies ar orķestri, drīz pēc tam kļuva par laureātu IX starptautiskajā Aleksandra Skrjabina pianistu konkursā Parīzē (2009). Saņēmis Frederika Šopēna prēmiju XXII starptautiskajā konkursā Moncā (Itālija), 2014. gadā uzvarēja IX starptautiskajā Šopēna jauno pianistu konkursā Ķīnā. Pēc fināla Šopēna konkursā 2015. gadā viņš kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus „neparedzams, pārāk revolucionārs, lai būtu uzvarētājs”.

Lietuviešu čelliste, vairāku konkursu laureāte Giedre Dirvanauskaite ir čellu grupas līdere orķestrī “Kremerata Baltica”, kura dalībniece viņa ir kopš 1997. gada. Kā soliste Giedre Dirvanauskaite ir uzstājusies ar daudziem dažādiem Eiropas, Āzijas un Tuvo Austrumu kamerorķestriem un simfoniskajiem orķestriem.

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

2023. gada koncertsezonu Mazā Mežotnes pils atklās 23. aprīlī, mājīgajā koncertzālē Lielupes krastā kopā ar Māra Briežkalna kvintetu svinot pavasari, Starptautisko džeza dienu un kvinteta jaunā albuma Latgalian Evergreens izdošanu. Koncerts būs programmas Latgalian Evergereens pirmatskaņojums Latvijā. Jauno albumu Māris Briežkalns ierakstījis ar savu kvintetu, muzicējot kopā ar Viktoru Ritovu (klavieres), Kristapu Lubovu (saksofons), Raimondu Macatu (taustiņinstrumenti, mutes harmonikas) un Pēteri Liepiņu (bass). Koncertā Mazajā Mežotnes pilī kvinteta sastāvā spēlēja basists Andris Grunte. Ieraksta un koncertprogrammas īpašā viešņa bija tautas dziedātāja Biruta Ozoliņa – mūziķe ar radošu pieeju folkloras un džeza vokāla apvienošanā.
Albums un koncertprogramma Latgalian Evergreens ir turpinājums Māra Briežkalna kvinteta radošajam darbam ar latviešu tautas dziesmu mantojumu, kas aizsākts jau 1997. gadā. Albumā iekļauta un jaunu skanējumu ieguvusi arī Raimonda Paula oriģināldziesma Latgalei. Latvian Evergreen ir izsmalcināts instrumentālā džeza kamermūzikas albums. Albums ierakstīts Latvijas Radio 1. studijā, to izdod MMC Ieraksti (Mūsdienu mūzikas centrs).

Ineses Lūsiņas raksts par koncertu.

3. decembrī Mazajā Mežotnes pilī norisa vēsturisks koncerts - pirmo reizi pilī muzicēja Maestro Raimonds Pauls kopā ar diviem izciliem igauņu māksliniekiem - dziedātāju Sofiju Rubinuun kontrabasistu Toivo Unt -, kā arī mūsu pašu leģendāro sitaminstrumentālistu Māri Briežkalnu.

Koncertā izskanēja Maestro kompozīcijas no programmas "Pastaiga pa Rīgu", kura tapusi 2020. gadā, kā arī dziesmas ar amerikāņu dzejnieka un producenta Gordona Pogodas (Gordon Pogoda) vārdiem.

Mazās Mežotnes pils iemītnieki saka milzīgu paldies fantastiskajiem mūziķiem, kas padarīja vakaru neaizmirstamu, kā arī klausītājiem, kas, kā vienmēr, iemieso sirsnīgu koncerta gaisotni! Vakara pilnās laimes sajūta nav vārdos izsakāma.

Foto: Aivars Liepiņš

Sestdien plkst. 19:00 Mazajā Mežotnes pilī noslēdzās tās 13. koncertsezona ar koncertu “Eju, kur ved mana balss” ar pasaulslaveno soprānu Ingu Kalnu un pianisti Diānu Ketleri. Koncertā tika atskaņota gan latviešu komponistu, gan ārzemju komponistu vokālā kamermūzika, tai skaitā Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Gabriela Forē, Bendžamina Britena, Kloda Debisī un citu komponistu skaņdarbi. Koncertā pirmatskaņojumu pieredzēja komponista Georga Pelēča īpaši koncertam komponētais vokālais cikls ar Viļa Plūdoņa vārdiem “Pavasara stīgas”.

Kā arī sestdien pirms koncerta pilī tika atklāts mākslinieces Ievas Krūmiņas personālizstāde “Vēlmju lauks”. Mākslasdarbu tehniskā amplitūda ietver tradicionālo gobelēnu tehniku, filcēšanu, izšūšanu un līdz nepazīšanai pārvērstu atkritumu (polietilēna maisiņi, PET pudeles, plastmasas iepakojumi) pārstrādi unikālā autortehnikā. Izstāde pilī apskatāma līdz šī gada 3. novembrim.

Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne 2022

Sestdien plkst. 19:00 Mazajā Mežotnes pilī norisinājās tradicionālais Pētera Vaska fonda vasaras koncerts “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne”, kurā uzstājās Gunta Ābele (čells), Džovanni Fornazīni (Giovanni Fornasini, klavieres) un Magdalēna Geka (vijole). Mūziķu trio šī bija publiskā debija.

Koncertā atskaņoja Romualda Kalsona, Maijas Einfeldes, Pētera Vaska un Jāņa Mediņa opusus, kā arī divus jaundarbus: Matīsa Čudara Duetu vijolei un čellam, kā arī Ellas Mačēnas jaundarbu vijolei, klavierēm un čellam – “The Brightest Star In The Night”.

Pilī norisinājās arī Mazās Mežotnes pils plenēra 2022 atklāšanas pasākums. Plenērā izstādīti Andras Otto-Hvoinskas, Dāvja Ozola, Kristīnas Keires, Madaras Neikenas un Daigas Krūzes darbi.

Pētera Vaska fonda koncerts svinēs latviešu mūzikas daudzveidību

“Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne“ 2022

Divu Pētera Vaska fonda pasūtītu jaundarbu pirmatskaņojumi gaidāmi latviešu komponistu mūzikas programmā, kuru 30. jūlija vakarā Mazajā Mežotnes pilī piedāvās tradicionālais Pētera Vaska fonda koncerts “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne”. 

Klausītājiem šī būs iespēja iepazīt Austrālijas latviešu komponistes Ellas Mačēnas mūziku  «Trio The Brightest Star In The Night (Nakts spožākā zvaigzne)» vijolei, klavierēm un čellam. «Tas atspoguļo dzīves cikliskumu un mūsu pašu paplašināšanos mums atvēlētajā laikā uz Zemes. Šī mūzika ir veltījums manam vectēvam Jāvim Macenam, kuram šī darba tapšanas laikā ir 94 gadi. Tā godina viņa vēlīno gadu reflektējošo dabu, liekot priekšplānā mīlestības, pateicības, gudrības un saiknes sajūtu,» autore saka par savu jaundarbu, kurš piedzīvos pirmatskaņojumu prestižākajās Francijas un Beļģijas mūzikas augstskolās izstudējušās vijolnieces, franču stīgu kvarteta Akilone līderes Magdalēnas Gekas, Šveicē skolotās un dzīvojošās čellistes Guntas Ābeles un itāļu pianista Džovanni Fornazīni interpretācijā.     

Otra jaundarba Matīss Čudars (1991) droši dēvējams par vienu no daudzpusīgākajiem un koncertdzīvē aktīvākajiem latviešu ģitāristiem. Savulaik Rīgas Doma kora skolā un Amsterdamas Konservatorijā skolotais mūziķis arvien biežāk sevi piesaka arī jaunradē, komponējot savam Matīsa Čudara trio, eksperimentālā džeza trio Auziņš. Čudars. Arutyunyan, kā arī Latvijas Radio Korim, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kamerorķestrim Sinfonietta Rīga un kameransambļiem. 2018. gadā viņš nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā «Gada mūziķis», 2019. gadā ieguvis ierakstu mūzikas balvu «Zelta Mikrofons» par Auziņš. Čudars. Arutyunyan albumu Baltic. Kopš 2020. gada studē kompozīciju Jeila universitātes Mūzikas skolā (Yale School of Music).

Matīss Čudars pats savu mūziku raksturo kā eklektisku mozaīku, kuru viņa daudzpusīgās mūziķa dzīves laikā veidojuši visdažādākie žanri un estētikas: no math-metāla līdz gregoriskajiem dziedājumiem. Viņa mūziku un ģitārspēli ir grūti ielikt «rāmjos» un tā ir nemitīgi mainīga. Duetu vijolei un čellam komponējis, atrodoties dažādās vidēs: Jeila universitātes studentu pilsētiņā, Ņujorkas metro, Jūrmalā un Drustu pagasta mežā. «Tas, iespējams, izskaidro skaņdarba stūrainību un svārstības starp harmonisku mieru un elektrizētu kustību uz priekšu. Galu galā skaņdarbs svin skaistumu un tā pirmatskaņotāju – Magdalēnas Gekas un Guntas Ābeles muzikalitāti un satikšanos Pētera Vaska fonda koncertā Mežotnes pilī.»

Gaidāmais koncerts kopumā svin latviešu mūzikas daudzveidību un Mežotnes dabas iedvesmojošo skaistumu. Līdzās jaundarbu pirmatskaņojumiem programmā iekļauti Romualda Kalsona, Pētera Vaska un Maijas Einfeldes skaņdarbi. Klausītāji no jauna tiks iepazīstināti ar Jāņa Mediņa pēckara bēgļu gaitās Zviedrijā sacerēto otro Trio.

Daumants un Madara Liepiņi

Programmas centrā - latviešu mūzika. Pētera Vaska vārdiem runājot - «kurš gan cits spēlēs latviešu mūziku, ja ne mēs paši?». Pirmatskaņosim Agnetas Krilovas jaundarbu ar mums, latviešiem, pavisam intriģējošu nosakumu Purvītis. Koši pelēkais latvietis. Nesen saņemot notis un sākot iepazīt mūziku, bijām pārsteigti, cik precīzi komponistei izdevies skaņās atklāt tipisko Latvijas dabas ainavu ar mežiem, purviem, pļavām, putnu balsīm un vēja pūsmu - gluži kā Vilhelma Purvīša gleznās, kura simtpiecdesmitgadei skaņdarbs veltīts. Vēl programmā Tālivalža Ķeniņa 1. sonāte, kas mūsu repertuārā ir jau iemīļots skaņdarbs, arī ne tik bieži spēlētā Makša Rēgera Svīta la minorā un klasika - Edvarda Grīga 3. sonāte – viegls, romantisks lidojums augstu gaisā. Mazajā Mežotnes pilī vienmēr ir īpaši, un esam pārliecināti, ka arī šis vakars nebūs izņēmums. Jau savā pirmajā koncertā tieši pirms gada izbaudīju šo īpašo atmosfēru, ko rada gan apkārtnes daba un koncerta telpa, gan rīkotāji un viesi. Viss tur ir ļoti personiski. Pēterim Vaskam arī patīk personiskais: viņam patīk sastapties un parunāties ar cilvēkiem un arī mūzikā viņus iepazīt ļoti tuvu - intīmā, sirsnīgā gaisotnē. Var just, ka Mazajā Mežotnes pilī jau ir savas tradīcijas. Kamermūzikai ir jāskan tieši šādā gaisotnē!

Daumants Liepiņš

Piektdien 3. jūnijā plkst. 19.00 Mazajā Mežotnes pilī norisinājās sezonas otrais koncerts. Uzstājās pianists Daumants Liepiņš ar vijolnieci Madaru Liepiņu, atskaņojot Maksa Rēgera, Edvarda Grīga un Tālivalža Ķeniņa skaņdarbus. Tika pirmatskaņots arī komponistes Agnetas Krilovas jaundarbs “Purvītis. Koši pelēkais latvietis (Latvieša dvēseles dziesma Latvijas ainavā)” vijolei un klavierēm.

Šūmane. Veselova. Frolova

Sestdien 7. maijā plkst. 19.00 Mazajā Mežotnes pilī tika atklāta 13. koncertsezona. Debijas koncertā uzstājās Anna Veselova (čells), Jevgēnija Frolova (alts) un Paula Šūmane (vijole), atskaņojot Tālivalža Ķeniņa, Gundara Pones, Agra Engelmaņa un Aivara Kalēja mūziku.

«Mūs vieno tas, ka visas trīs esam ieguvušas augstāko muzikālo izglītību Austrijā. Mums bija labs muzikālais un personīgais kontakts jau iepriekš muzicējot citos ansambļos, tāpēc nebija šaubu, ka arī trio tas «strādās». Gan Paula, gan Jevgēnija bija uzreiz sajūsmā par manu ideju izveidot trio. Mums ir svarīga smalka, niansēta kamermuzicēšana, tieša komunikācija. Mūsu trio nav kultūras barjeras, un sadarbība ir ļoti viegla. Spēlēt kopā ar mūziķēm no Latvijas ir ļoti īpaša un silta sajūta. Strādājam ļoti pamatīgi un nopietni, jo mūs visvairāk interesē niansēta, izjusta un patiesa mākslas darbu interpretācija,» saka jaunā stīgu trio idejas iniciatore, čelliste Anna Veselova.

Mūsuprāt stīgu trio piemīt īpašas kvalitātes: tas var būt gan tikpat skanīgs kā stīgu kvartets, gan arī dzidrāks un izcelt mūziķu individuālo skanējumu.

«Šis būs mūsu pirmais kopīgais koncerts. Lai gan trio izveidots pirms pusotra gada, pandēmijas laikā koncertu organizēšana ieilga situācijas nedrošības dēļ, turklāt Anna dzīvo Vīnē, bet Paula Šūmane un Jevgēnija Frolova – Rīgā. Trio turpmākajos plānos ir Vīnes klasicisma programma ar Mocarta, Bēthovena un Šūberta mūzikas pērlēm Latvijā, kā arī ieraksti Latvijas Radio.»

Pirmskoncerta sarunu ar trio Latvijas Radio 3 “Klasika“ ēterā varat noklausīties šeit: https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/parmijas/jevgenija-frolova-paula-sumane-un-anna-veselova-mazaja-mezotnes-.a160110/

Atsāksim koncertēšanu 2022. gada 7. maijā ar koncertu “Šūmane. Veselova. Frolova“ - stīgu trio kamermūzikas koncerts ar latviešu komponistu programmu, ieskandinot vasaras tuvošanos un atvadas no ziemas.

Koncertā tiks atskaņota izsmalcināta latviešu mūzikas programma. Klausītāji varēs dzirdēt tādu komponistu skaņdarbus, kā Tālivaldis Ķeniņš, Agris Engelmanis, Aivars Kalējs un Gundaris pone – visi plaši Latvijā un citur pazīstami komponisti, katrs ar savu unikālo mantojumu latviešu kamermūzikā. Koncertā tiks pirmoreiz atskaņots arī ievērojamās komponistes Asijas Ahmetžanovas jaundarbs stīgu trio. Koncerta programma solās būt daudzveidīga un neaizmirstama.
Katra no trio muzikantēm ir Latvijā un pasaulē pazīstama. Paula Šūmane (vijole) ir daudzu starptautisku vijolnieku konkursu un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte, Anna Veselova (čells) piedalījusies projektos Orhūsas simfoniskajā orķestrī, kā arī soloprojektos, un ierakstot mūziku kinofilmām, un Jevgēnijas Frolovas (alts) profesionālā pieredze ietver kamerorķestri Musica Vitae (Zviedrija), Kopenhāgenas Filharmonijas orķestri, kā arī kopš 2019. gada viņa ir “Kremerata Baltica” dalībniece.

Aleksandrs Antoņenko un Reinis Zariņš

Sestdiena/ 2021. gada 25.septembris / 19:00

Mazajā Mežotnes pilī

Mazās Mežotnes pils koncertsezonu 25.septembrī plkst.19 noslēgs lielisks duets –pasaulslavenais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko un vairākkārtējs «Lielās Mūzikas balvas» laureāts, spožais pianists Reinis Zariņš. Koncertā skanēs Georgija Sviridova vokālā mūzika. 

Abi mākslinieki jau vairakkārt ļoti veiksmīgi sadarbojušies uz skatuves, un sadarbība arī ir vainagojusies ar panākumiem – par Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzikas programmu, kas pērn 4.augustā «Jūrmalas festivāla» noslēgumā izskanēja Dzintaru koncertzālē, viņi saņēma «Lielo Mūzikas balvu 2020» kategorijā «Par izcilu interpretāciju».

Dziedātājs Aleksandrs Antoņenko Mazajā Mežotnes pilī jau viesojies vairakkārt, 2019.gada vasarā kopā ar koncertmeistari Lailu Holbergu atskaņojot Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola, Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa un Jāņa Kalniņa skaistākās solodziesmas, bet 2020.gadā – krievu komponistu operu ārijas. Savukārt pianists Reinis Zariņš Mazajā Mežotnes pilī koncertēs pirmoreiz.

Kopš 2004.gada Aleksandrs Antoņenko ir starptautiski atzītākais Latvijas tenors, kuru angažē lielākie pasaules operteātri Ņujorkā, Vīnē, Londonā, Romā, Milānā, Diseldorfā, Berlīnē, Frankfurtē, Minhenē, Grācā un citur. 2008.gadā debitēja Zalcburgas festivālā titullomā Dž. Verdi operā «Otello», piedalījies Zalcburgas Lieldienu un Savolinnas festivālos.  

Dziedātāja repertuārā ir vadošās tenora partijas: titulloma Dž. Verdi operā «Otello», Kavaradosi (Dž. Pučīni «Toska»), Turidu (P. Maskanji «Zemnieka gods»), Kanio (R. Leonkavallo «Pajaci»), De Grijē (Dž. Pučīni «Manona Lesko»), Kalafs (Dž. Pučīni «Turandota»), Gabriels Adorno (Dž. Verdi Simons Bokanegra), Radamess (Dž. Verdi «Aīda»), Diks Džonsons (Dž. Pučīni «Meitene no Rietumiem»), Dons Hosē (Ž. Bizē «Karmena»), Samsons (K. Sensānsa «Samsons un Dalila»), Princis (A. Dvoržāka «Nāra»), Hermanis (P. Čaikovska «Pīķa dāma»), Ismails (Dž. Verdi «Nabuko») u.c.

Saņēmis «Lielo mūzikas balvu 2003» par vokālo sniegumu operu izrādēs un Dž. Verdi Rekviēma atskaņojumā; tāpat dziedātājs ir Jusi Bjerlinga balvas, Austrijas «Grand Prix de la Culture» un Latvijas «Izcilības balvas kultūrā» laureāts, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

Pianistes Reinis Zariņš ir viens no mūsdienu izcilākajiem pianistiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Uzsācis apgūt klavierspēli septiņu gadu vecumā, Reinis Zariņš debitēja kā solists ar orķestri jau desmit gadu vecumā, un vēlāk guva godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos. Reinis ir arī vairākkārtējs «Latvijas Lielās mūzikas balvas» laureāts (2011, 2013, 2015, 2020) un «Triju Zvaigžņu ordeņa» virsnieks. Pēc mācībām Mediņa un Dārziņa mūzikas skolās studiju gaitas Reini veda uz Jēla Universitātes Mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju. Nozīmīgākie skolotāji un padomdevēji Reiņa mūzikas ceļā ir bijuši Boriss Bermans, Kristofers Eltons, Rafi Haradžanjans un Renē Salaks.

Pianists ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, «Kremerata Baltica» festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos. Viņš muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs: Amsterdamas «Concertgebouw», Ņujorkas Kārnegī centra Veila zālē, Londonas Vigmorzālē, Maskavas Čaikovska zālē. Teicamā saskaņā spēlējis ar diriģentiem Andri Pogu, Atvaru Lakstīgalu, Aināru Rubiķi, Pjēru Bulēzu, Pēteru Etvešu, Pavlo Erasu-Kasado, Juhu Kangasu, Djego Masonu, kā arī muzicējis ar «Londonas Filharmoniķiem», «Maskavas virtuoziem», Maskavas Valsts kamerorķestri, «Kremerata Baltica», Ostrobotnijas kamerorķestri un labākajiem Latvijas orķestriem. Viņa koncerti translēti ne vien Latvijas Radio 3 viļņos, bet arī BBC Radio 3, Ziemeļvācijas Radio, Polijas Valsts Radio un King FM raidstacijās. Savukārt kamermuzicēšanas smalkumus viņš izbauda saspēlē ar «Trio Palladio», kura debijas albums iznācis 2020.gada februārī zem «Ondine» zīmola. R. Zariņš ieskaņojis vairākus kritiķu augsti vērtētus diskus: studijas albumus Circus & Magic un Jāzeps Vītols – Works for solo piano (Champs Hill Records), kā arī Volfganga Dārziņa Klavierkoncertu un Lūcijas Garūtas klaviermūziku (Skani produkcija). 2019. gadā iznācis albums Kreisleriana. Octagon ar Šūmaņa un Dzenīša opusiem.

Koncerts top ar VKKF atbalstu mērķprogrammas «KultūrELPA» ietvaros.

Biļetes uz koncertu var iegādāties «Biļešu Paradīzes» tīklā.

Vairāk informācijas:

Regīna Deičmane, Vaska fonda projektu koordinatore

E-pasts: regina.deicmane@gmail.com 

Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Sigulda

Sestdiena/ 2020. gada 21.novembris / 19:00

Tiešraide Facebook

Pētera Vaska fonds 21.novembrī plkst.19 aicina uz koncerta «Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Sigulda» tiešraidi no Siguldas Koncertzāles Baltais Flīģelis.
To bez maksas varēs vērot Baltā Flīģeļa un Pētera Vaska fonda Facebook lapās!

Koncertā piedalīsies vijolniece Magdalēna Geka un pianiste Iveta Cālīte.
Programmā Vaska fonda pasūtinātie jaundarbi: izsmalcinātās latviešu komponistes Santas Bušs opuss un Platona Buravicka skaņdarbs «Darba instrumenta restaurācija». Tāpat koncertā būs dzirdama retā Jāņa Mediņa 1.Sonāte vijolei un klavierēm (1946), un cita latviešu klasiskā kamermūzika.

Vijolniece Magdalēna Geka koncertē visā Eiropā gan kā soliste, gan kā kamermūziķe, uzstājoties Vigmora zālē Londonā, Parīzes Filharmonijā, «Herkulessaal» Minhenē un citur. Latvijas publikai viņas vārds ir pazīstams kopš spožās debijas ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri 2014.gada rudenī, kam sekoja nominācija «Lielajai Mūzikas balvai».
Magdalēna Geka ieguvusi maģistra grādu Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā (CNSMDP) vijoles un kameransambļa specialitātē, kur šobrīd turpina studijas prestižajā «Mākslinieka diploma» programmā (Artist Diploma).
Magdalēna spēlē 1734.gadā darinātu Alessandro Gagliano vijoli, ko viņai laipni aizdevis Anima Music Foundation.

Pianiste Iveta Cālīte aktīvi koncertē gan solo un ir pieprasīta kamermūziķe dažādos kameransambļu sastāvos Zviedrijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā. Spēlējusi Mocarta klavierkoncertu ar Stokholmas Karaliskās Mūzikas akadēmijas stīgu orķestri, kā arī izcīnījusi iespēju spēlēt M.Ravēla Sol mažora klavierkoncertu ar akadēmijas simfonisko orķestri un Danielu Blendulfu pie diriģenta pults.
Iveta studējusi Alfrēda Korto mūzikas augstskolā Parīzē, Francijā pie profesora Jean-Marc Luisada. Pēc tam studijas turpinājusi Stokholmas Karaliskajā mūzikas augstskolā, Zviedrijā pie profesora Stefan Bojsten un Mats Widlund, kur ieguvusi maģistra grādu un solista diplomu. Iveta ir Stokholmas Karaliskās mūzikas akadēmijas, kā arī Zviedrijas brīvmūrnieku ordeņa stipendiāte.

Vairāk informācijas:
Regīna Deičmane, Vaska fonda koordinatore
E-pasts: regina.deicmane@gmail.com
Agnese Geka, Vaska fonds
Mob. tālr. 37128680279; e-pasts: peteravaskafonds@gmail.com

Aleksandra Antoņenko solokoncerts

Piektdiena/ 2020. gada 5.septembris / 19:00

Mazajā Mežotnes pilī

UZMANĪBAI!

Koncerts norisināsies, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un atļauto apmeklētāju skaitu.

5.septembrī plkst.19 ar solokoncertu pilī viesosies pasaulslavenais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kura balss skan uz pasaules ievērojamāko opernamu skatuvēm. Šim koncertam mākslinieks izvēlējies šā gada jubilāra – izcilā krievu komponista Pētera Čaikovska (1840-1893) serenādes un operu ārijas. Par pavadījumu rūpēsies lieliskā koncertmeistare Laila Holberga. Aleksandrs Antoņenko iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves; jau vienpadsmit gadus viņa vizītkarte ir kaismīgā greizsirža Otello loma, taču viņa ārkārtīgi skanīgais tenors izskanējis teju trīsdesmit lomās: Kavaradosi, Samsons, Kalafs, Hermanis, Radamess…

Koncertu rīko Mazā Mežotnes pils sadarbībā ar Pētera Vaska fondu.

Visi ieņēmumi no koncertu biļetēm tiks novirzīti pasūtinājuma darbu tapšanai latviešu komponistiem, lai veicinātu mūsdienu latviešu kamermūzikas attīstību.

Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes kasēs: https://www.bilesuparadize.lv/en/event/80852

Georgija Osokina solokoncerts

Piektdiena/ 2020. gada 3.jūlijs / 20:00

Mazajā Mežotnes pilī

UZMANĪBAI!

Dārgie klausītāji,

Koncerts norisināsies, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un atļauto apmeklētāju skaitu.

Aicinām gadījumā, ja esat iegādājušies biļetes, bet tomēr nevēlaties apmeklēt koncertu sazināties ar Pētera Vaska fonda koordinatori Agnesi Geku, e-pasts: gekaagnese@gmail.com

3.jūlijā plkst.20 ar solokoncertu Mazajā Mežotnes pilī atkal atgriezīsies jaunais un talantīgais pianists Georgijs Osokins, kurš šoreiz savam koncertam izvēlējies poļu komponista Friderika Šopēna skaņdarbus. Kā par mākslinieku teikuši mūzikas kritiķi, “izcilais Šopēna mūzikas interprets Georgijs Osokins ar klavieru taustiņiem spēj iedzīvināt poēzijas daili un mākslas patiesīguma spēku”. Pēc fināla Šopēna konkursā 2015.gadā viņš kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus “neparedzams, pārāk revolucionārs, lai būtu uzvarētājs”. Kopš piedalīšanās konkursā Georgijs aicināts uzstāties daudzās pasaules valstīs un prestižos festivālos. Īpaša pianista firmas zīme ir Šopēna mūzika. Britu ierakstu kompānijas “Piano Classics” paspārnē izdots Georgija solo albums ar vēlīnajiem Šopēna opusiem, izpelnoties slavinošas recenzijas no ievērojamiem kanādiešu, franču un vācu mūzikas izdevumiem.

Koncertu rīko Mazā Mežotnes pils sadarbībā ar Pētera Vaska fondu.

Visi ieņēmumi no koncertu biļetēm tiks novirzīti pasūtinājuma darbu tapšanai latviešu komponistiem, lai veicinātu mūsdienu latviešu kamermūzikas attīstību.

Biļetes pieejamas Biļešu paradīzē.

PĒTERIS VASKS IELŪDZ. VASARA. MEŽOTNE

Svētdiena/ 2020. gada 9.augusts / 19:00

Mazajā Mežotnes pilī

9.augustā jau devīto reizi Mazajā Mežotnes pilī norisināsies nozīmīgākais Pētera Vaska fonda koncerts “Pēteris Vaska ielūdz. Vasara. Mežotne”. Šogad ar koncertu pilī atgriezīsies vijolniece Magdalēna Geka un pianists Georgs Kjurdians. Koncerta sākums –  plkst.19.

Kā katru gadu, koncertā tiks pirmatskaņoti Pētera Vaska fonda pasūtinātie jaundarbi. Viena no komponistiem, kuriem fonds pasūtinājis jaundarbu, ir izsmalcinātā latviešu komponiste Santa Bušs.  Programmā dzirdēsim arī Jāzepa Vītola, Tālivalda Ķeniņa, Maijas Einfeldes un Jāņa Ķepīša skaņdarbus.

Koncertu rīko Pētera Vaska fonds sadarbībā ar Mazo Mežotnes pili. 

Biļetes uz koncertu būs pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklā. Visi ieņēmumi no koncertu biļetēm tiks novirzīti pasūtinājuma darbu tapšanai latviešu komponistiem, lai veicinātu mūsdienu latviešu kamermūzikas attīstību.

Vairāk informācija par koncertu sekos drīzumā.

GAISMAS NĀKŠANA

Ceturtdiena/ 2019. gada 26.decembris / 16:00

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Koncertā latviešu kamermūzikas pērles atskaņoja Latvijas Nacionālās operas soliste Laura Teivāne (soprāns), izcilais pianists Ventis Zilberts, kurš saņēmis “Lielo Mūzikas balvu 2015” par mūža ieguldījumu, un jaunais kontrabasa spēles talants Matīss Eisaks. Mūziķis ir “Lielās Mūzikas balvas 2017” Gada jaunā mākslinieka titula laureāts, četru starptautisku kontrabasu solo konkursu laureāts Čehijā, Polijā un Zviedrijā. Jaunais kontrabasists šobrīd studē Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā, prof. Gunāra Upatnieka klasē, un šosezon kļuvis par Berlīnes Radio Simfoniskā orķestra akadēmijas mūziķi.

Otro Ziemassvētku koncertā skanēja Pētera Vaska un Helmera Pavasara mūzika; savukārt pirmatskaņojumu piedzīvoja īpašs fonda pasūtināts jaundarbs komponistam Andrejam Selickim, kurš par jaundarba dziesmas pamatu izvēlējās latgaliešu Ziemassvētku dziesmu “Eņģeļs gaišs pi gonim gōja”.

„Pierakstot šīs skaņas, jutos laimīgs – arī tādēļ, ka tās atdzīvināja manas bērnības, mistiskos pārdzīvojumus un iespaidus. Radās pat sajūta, ka intonācijas, motīvi un vēl kaut kas, notīs nepierakstāms, aiznes ma

DZĪVE KĀ KINO. KINO KĀ DZĪVE

Piektdiena / 2019. gada 4. oktobris / 19:00

MAZAJĀ MEŽOTNES PILĪ

Mazās Mežotnes pils koncertsezona noslēgsies 4. oktobrī, kad ar ekskluzīvu koncertu “Dzīve kā kino. Kino kā dzīve” uzstāsies trīs brīnišķīgi latviešu mūziķi: pianists Andrejs Osokins, kā arī talantīgās māsas Kristine Balanas (vijole) un Margarita Balanas(čells). Koncertā klausītājiem būs iespēja izdzīvot cilvēka mūžu septiņu dažādu valstu kino mūzikas stāstā – no  šūpuļdziesmas līdz pat dzīves saulrietam. Būs dzirdamas kompozīcijas no Federiko Fellini “Saldās dzīves”,  Ingmara Bergmana “Mūzikas tumsā”, Billija Vaildera “Saulrieta bulvāra”, Leonīda Leimaņa “Pie bagātās kundzes” un citām kinofilmām. Tās būs Nino Rotas, Marģera Zariņa, Mišela Legrāna, Endrū Loida Vēbera kompozīcijas īpaši koncertam izveidotās transkripcijās vijolei, čellam un klavierēm. 

PĒTERIS VASKS IELŪDZ. VASARA. MEŽOTNE

Sestdiena / 2019. gada 3. augusts / 19:00

MAZAJĀ MEŽOTNES PILĪ


Jau astoto gadu Pētera Vaska fonda nozīmīgākais koncerts izskanēs Mazajā Mežotnes pilī. 3.augusta koncerta programmā iekļauti gan īpaši pasūtināti latviešu komponistu jaundarbi, gan jau pazīstami latviešu kamermūzikas skaņdarbi. Šoreiz koncertā muzicēs izcilā flautiste Dita Krenberga,  spožā jaunās paaudzes čelliste Gunta Ābele (kamerorķestra “Camerata Basilea” dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja), kā arī pianists Džovanni Fornazīni (Itālija). 

Kā katru gadu, koncertā tiks pirmatskaņoti Pētera Vaska fonda pasūtinātie jaundarbi. Šogad programmā uzsvars tiks likts uz pirmatskaņojumiem – komponisti Anna Veismane un Andris Vecumnieks radījuši jaundarbus flautai, čellam un klavierēm. Skanēs arī latviešu kamermūzikas šedevri – Tālivalda Ķeniņa, Pētera Plakida, Maijas Einfeldes un, protams, Pētera Vaska skaņdarbi.

Koncertu rīko Pētera Vaska fonds sadarbībā ar Mazo Mežotnes pili. 

Visi ieņēmumi no koncertu biļetēm tiek novirzīti pasūtinājuma darbu tapšanai latviešu komponistiem, lai veicinātu mūsdienu latviešu kamermūzikas attīstību  

Biļetes uz koncertu būs pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklā. 

SOLOKONCERTS ROZENTĀLA DARBNĪCĀ

Svētdiena / 2019. gada 17. marts / 16:00

SALDUS MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLĀ


IZCILĀS OPERDZIEDĀTĀJAS EVIJAS MARTINSONES UN PIANISTES AGNESE EGLIŅAS SNIEGUMĀ SKANĒS ZIEMEĻVALSTU UN LATVIEŠU VOKĀLĀ KAMERMŪZIKA: EMĪLA DĀRZIŅA, PĒTERA BARISONA, ROBERTA ŠŪMAŅA UN EDVARDA GRĪGA SOLODZIESMAS, KĀ ARĪ OPERU ĀRIJAS NO ELLIJAS REPERTUĀRA

Ieeja koncertā bez maksas

Pēteris Vasks ielūdz. Ziema. Sigulda

Sestdiena / 2018. gada 2. februāris / 18:00

Siguldas koncertzāle ''Baltais Flīģelis''

Mūziķi:

Evija Martinsone- soprāns, Guntis Kuzma-klarnete, Agnese Egliņa-klavieres


Komponisti:

E. Dārziņš, P. Vasks, Jēkabs Mediņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, A. Maskats


Programmā:

Pētera Vaska fonda jaunāko pasūtinājumdarbu atskaņojumi

Georgs Pelēcis ''Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā. Septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm''

Ingmars Zemzaris ''Rīta zvaigzne, nakts kad zūd” un “No baznīcas braucot Ziemassvētku vakarā''

Koncerts tapis ar VKKF atbalstu.

Ieeja koncertā – bez maksas!

Vairāk informācijas:

Regīna Deičmane,

P. Vaska fonda koordinatore

Mob. tālr. 26455530

E-pasts: regina.deicmane@gmail.com

ZIEMASSVĒTKU KONCERTS ''Gaismas nākšana''

Trešdiena / 2018. gada 26. decembrī / 12:00

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā/ Saulcerītes zālē

Komponisti:

E. Dārziņš, P. Barisons, P. Vasks, Jēkabs Mediņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, A. Maskats

Programmā:

Pētera Vaska fonda šī gada pasūtinājumdarba atskaņojums Georgs Pelēcis ''Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm''

Pētera Vaska fonda pasūtinājumdarba PIRMATSKAŅOJUMS Ingmars Zemzaris ''Trīs Ziemassvētku dziesmas'' soprānam un klavierēm

Koncertu ir iespējams apmeklēt piesakoties uz e-pastu peteravaskafonds@gmail.com un saņemot apstiprinājumu vai zvanot uz tālruni 28680279 . Tā kā vietu skaits ir ierobežots, koncertu varēs noklausīties ierobežots skaits cilvēku.

Ieeja koncertā – par ziedojumiem!

Koncertā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti jaundarbu pasūtinājumiem.

Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Saldus.

Svētdiena / 2018. gada 25.novembris / 15:00

Saldus Mūzikas skola

Mūziķi:

Evija Martinsone- soprāns, Guntis Kuzma-klarnete, Agnese Egliņa-klavieres


Komponisti:

E. Dārziņš, P. Barisons, P. Vasks, Jēkabs Mediņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, A. Maskats


Programmā:

Pētera Vaska fonda šī gada pasūtinājumdarba atskaņojums 

Georgs Pelēcis ''Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm''

IEEJA PAR BRĪVU

Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne

Sestdiena / 2018. gada 11. augusts / 20:00

Mazā Mežotnes pils

Septīto gadu svarīgākais Pētera Vaska fonda notikums, kuram par godu tiek pasūtināti vairāki jaundarbi, tiek rīkots 11.augustā, gleznainajā Lielupes krastā, Mazajā Mežotnes pilī. Šogad fonda koncertā tiks pirmatskaņotas kompozīcijas, kuras radījuši komponisti Georgs Pelecis un Evija Skuķe.

Pēdējo gadu laikā Pētera Vaska fonda koncertos izteikti dominējis vokālais žanrs. Šī tradīcija tiks turpināta arī 11.augusta vakarā, kad laviešu vokālās kamermūzikas jaundarbus atskaņos LNO soliste Evija Martinsone, pianiste Agnese Egliņa un klarnetists Guntis Kuzma.

Koncertā skanēs arī latviešu kamermūzikas darbi, kuru autori ir pazīstamie latviešu komponisti Peteris Vasks, Arturs Maskats, Jānis Mediņš, Mārīte Dombrovska, Pēteris Barisons un Ingmārs Zemzaris.

Pētera Vaska fonda labdarības koncerts „Gaismas nākšana”

Otrdiena / 2017. gada 26. decembris / 16:00

LNB Saulcerītes zāle

„Tas ir brīnišķīgs veids, kā svinēt Otros Ziemassvētkus, baudot kamermūzikas šedevrus izcilu Latvijas mūziķu izpildījumā vietā, kur paveras skats uz visu Rīgu –,LNB Saulcerītes zālē,” aicina koncerta rīkotāji.

Koncerta apmeklētājus priecēs Latvijas Nacionālās Operas soliste Inga Šļubovska-Kancēviča, iemīļotā flautiste un LNSO flautu grupas koncertmeistare Dita Krenberga, Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Ēriks Kiršfelds, bet pie klavierēm būs talantīgā pianiste Agnese Egliņa.

Tāpat kā katru gadu, koncertā skanēs latviešu kamermūzika, un šogad tas būs īpašs ar to, ka programmā iekļauti skaņdarbi, kurus pasūtinājis Pētera Vaska fonds un kuras tapušas fonda koncertciklu ietvaros: Artura Maskata, Pētera Vaska, Viļņa Šmīdberga, Pētera Plakida, Rutas Paideres, Lauras Gustovskas un Ingmāra Zemzara kompozīcijas. Jāpiebilst, ka  latviešu kamermūzikas vokālajiem šedevriem izmantota latviešu izcilo dzejnieku Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka, Aspazijas, Friča Bārdas, Ojāra Vācieša un Valdas Moras teksti.

„Šogad ir unikāla iespēja uz koncertu doties ikvienam, kurš pieteiksies un sau apmeklējumu apstiprinās līdz 23.decembrim, rakstot uz e-pastu gekaagnese@gmail.com. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, koncertu varēs noklausīties ierobežots skaits cilvēku,” uzsver Vaska fonda koordinatore Regīna Deičmane.

Ieeja koncertā – par ziedojumiem! 

Koncertā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti jaundarbu pasūtinājumiem.

Pēteris Vasks ielūdz. Ziema. Saldus

Svētdiena / 2017. gada 10. decembris / 19:00

Saldus mūzikas skola

Izcilos kamermūzikas šedevrus, kuri tika pirmatskaņoti Pētera Vaska fonda Ziemassvētku koncertā “Gaismas nākšana” beidzot iespējams dzirdēt arī plašākai publikai koncertā  “Pēteris Vasks ielūdz. Ziema. Saldus ”. Pirmo reizi būs iespēja dzirdēt Pētera Vaska “Trīs Klusas Dziesmas” jaundarba pilno versiju. 

Sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju Pētera Vaska fonds un Valsts Kultūrkapitāla fondu, Saldus Mūzikas skola š.g. 10.decembrī plkst. 19:00 uzņems vienus no izcilākajiem Latvijas mūziķiem-  spilgtās balss īpašnieci, LNO solisti Ingu Šļubovsku, LNSO vijoļu grupas koncertmeistaru Sandi Šteinbergu , pie klavierēm profesoru Jāni Maļecki , lai iepriecinātu klausītājus ar latviešu kamermūzikas skaņdarbiem un diviem nesen pirmastkaņotiem jaundarbiem- Viļņa Šmīdberga ,,Trīs dziesmas Kunga Godam" un Platona Buravicka "Eņģeļa skatiens". 

Muzikoloģe, pedagoģe un laikraksta “Diena” žurnāliste Inese Lūsiņa par jaundarbu pirmatskaņojumiem izteikusies: “Platona Buravicka Eņģeļa skatiens no pārpasaulīga maiguma līdz monumentālam, sargājošam spēkam. Cilvēkos arvien kautrīgi pieticīgā Viļņa Šmīdberga Trīs dziesmas Kunga godam liek notrīcēt liela noslēpuma tuvumā, tas neatvairāmi sajūtams ļoti īpašajos harmonijas un faktūras atradumos.”

Koncertā atskaņos arī P.Vaska, J.Mediņa un Ē. Ešenvalda kamermūzikas skaņdarbus.

Skaņdarbs “Trīs dziesmas Kunga godam” iekļauts arī Pētera Vaska fonda pirmajā jaundarbu diskā, kurš iznāks šā gada nogalē.

Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Sigulda

Pirmdiena / 2017. gada 13. novembris / 18:00

Koncertzāle Baltais Flīģelis

Izcilos kamermūzikas šedevrus, kuri tika pirmatskaņoti  Pētera Vaska fonda Ziemassvētku koncertā “Gaismas nākšana” beidzot iespējams dzirdēt arī plašākai publikai koncertā  “Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Sigulda ”. Pirmo reizi būs iespēja dzirdēt Pētera Vaska “Trīs Klusas Dziesmas” jaundarba pilno versiju.

Sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju Pētera Vaska fonds un Valsts Kultūrkapitāla fondu, Siguldas koncertzāle “Baltais Flīģelis” š.g. 13.novembrī plkst. 18:00 uzņems vienus no izcilākajiem Latvijas mūziķiem-  spilgtās balss īpašnieci, LNO solisti Ingu Šļubovsku, LNSO vijoļu grupas koncertmeistaru Sandi Šteinbergu, pie klavierēm profesoru Jāni Maļecki , lai iepriecinātu klausītājus ar latviešu kamermūzikas skaņdarbiem un diviem nesen pirmastkaņotiem jaundarbiem- Viļņa Šmīdberga ,,Trīs dziesmas Kunga Godam" un Platona Buravicka "Eņģeļa skatiens". 

Muzikoloģe, pedagoģe un laikraksta “Diena” žurnāliste Inese Lūsiņa par jaundarbu pirmatskaņojumiem izteikusies: “Platona Buravicka Eņģeļa skatiens no pārpasaulīga maiguma līdz monumentālam, sargājošam spēkam. Cilvēkos arvien kautrīgi pieticīgā Viļņa Šmīdberga Trīs dziesmas Kunga godam liek notrīcēt liela noslēpuma tuvumā, tas neatvairāmi sajūtams ļoti īpašajos harmonijas un faktūras atradumos.”

Koncertā atskaņos arī P.Vaska, J.Mediņa un Ē. Ešenvalda kamermūzikas skaņdarbus.

Skaņdarbs “Trīs dziesmas Kunga godam” iekļauts arī Pētera Vaska fonda pirmajā jaundarbu diskā, kurš iznāks šā gada nogalē.

Pētera Vaska fonda koncerts  - Trio Sōra

Sestdiena / 2017. gada 29. jūlijs / 20:00

Mazā Mežotnes pils

Šīs vasaras koncertsezonas ietvaros Mazajā Mežotnes pilī 29.jūlijā ikgadējā Pētera Vaska fonda rīkotajā koncertā uzstāsies “Trio Sōra”, kurā apvienojušās jaunas un talantīgas mūziķes no Latvijas, Francijas un Itālijas – Magdalēna Geka (Latvija; vijole), Polīne Šenē (Francija; klavieres) un Anžela Legaza ( Francija; čells). Koncerta sākums – plkst.20:00

Jau sesto gadu Pētera Vaska fonds vasaras koncertam pasūtina skaņdarbus latviešu komponistiem, un šogad klavieru trio mūziku sacerējuši ievērību guvušie komponisti Platons Buravickis un Indra Riše. Koncertā skanēs arī Morisa Ravēla un Pētera Vaska mūzika.

“Trio Sōra” izveidojies 2015.gadā, un jau kļuvis par piecu starptautisku konkursu un balvu laureātu. Par uzvaru vienā no konkursiem trio ieguva iespēju ierakstīt debijas albumu, kas iznāca 2016.gada novembrī (Haidna, Bēthovena un Mendelszona trio) un jau saņēmis vairāku ekspertu atzinību. Tāpat “Trio Sōra” ieguvis prestižā Kuhmo kamermūzikas festivāla Somijā “Oļega Kagana piemiņas balvu” par labāko kameransambļa atskaņojumu.

Mūziķi:
Magdalēna Geka (Latvija; vijole)
Polīne Šenē (Francija; klavieres)
Anžela Legaza ( Francija; čells)

Bahs un Vasks Lielajā Piektdienā

Piektdiena / 2017. gada 14. aprīlis / 19:00

Rīgas Doms

Pirms pāris gadiem Latvijas Radio koris Lieldienas sagaidīja, atskaņojot visas dižā vācu meistara Johana Sebastiāna Baha pasijas, trīs atšķirīgos stāstos atklājot Jaunās Derības vēsti par Kristus Krustaceļu. Koncertcikls “Bahs. Pasija. Rīga” toreiz ieguva Lielo mūzikas balvu. Šajās Lieldienās kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava koriem un korāļiem no Baha pasijām līdzās kārtojis Pētera Vaska mūziku – no klusinātas apceres Mātes Terēzes vārsmās līdz mierpilnai lūgšanai un augšāmcelšanās gavilēm Vaska jaunākajos opusos Gloria un Mein Herr und mein Gott, kurus kopā ar Latvijas Radio kori atskaņos kamerorķestris Sinfonietta Rīga un ērģelniece Ilze Reine.

Mūziķi:
Ilze Reine, ērģeles
Latvijas Radio koris
Sinfonietta Rīga
Diriģents Sigvards Kļava

Rudens Ārijas

Sestdiena / 2016. gada 15. oktobris / 19:00

Vidzemes koncertzālē "Cēsis"

Uzstāsies izcilās latviešu mūziķes TRīS GRĀCIJAS - Inga Šļubovska(soprāns), Agnese Egliņa(klavieres), Dita Krenberga(flauta). Koncertā tiks atskaņota Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Bruno Skultes, Pētera Vaska un Artūra Maskatamūzika, kā arī divi fonda pasūtinājumdarbi - Ingama Zemzara Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un klavierēm un Lauras Gustovskas Dziesmu cikls SENSITENCES ar Aspazijas dzeju.

Ceturtdiena / 2016. gada 17. novembris

Saldus mūzikas skola

17.novembrī plkst.18.00 Saldus Mūzikas un mākslas skolā izskanēs koncerts "Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Saldus". Uzstāsies LNO soliste, skaistās balss īpašniece Ieva Parša, kā arī divi lieliski instrumentālisti – pianiste Herta Hansena un čellists Ēriks Kiršfelds.

Koncertā tiks atskaņoti šā gada pasūtinājumdarbi par godu fonda 5 gadu jubilejai-Mārītes Dombrovskas Četras liriskas dziesmas un Rutas Paideres Kāpnes sacerētas ar Knuta Skujenieka vārdiem par godu dzejnieka 80.gadu jubilejai.

Izskanēs komponistu T.Ķeniņa, P.Plakida, J.Mediņa, P.Vaska, M.Einfeldes un A.Maskata latviešu kamermūzikas šedevri.

Koncertu rīko Saldus Mūzikas un mākslas skola sadarbībā ar Pētera Vaska fondu. Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Biļešu cena: EUR 1.

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetāwww.bilesuparadize.lv.

Svētdiena / 2016. gada 20. novembris

Lūznavas muiža

20.novembrī plkst.15.00 Lūznavas muižā izskanēs koncerts "Pēteris Vasks ielūdz. Rudens. Lūznava". Uzstāsies LNO soliste, skaistās balss īpašniece Ieva Parša, kā arī divi lieliski instrumentālisti – pianiste Herta Hansena un čellists Ēriks Kiršfelds.

Koncertā tiks atskaņoti šā gada pasūtinājumdarbi par godu fonda 5 gadu jubilejai-Mārītes Dombrovskas Četras liriskas dziesmas un Rutas Paideres Kāpnes sacerētas ar Knuta Skujenieka vārdiem par godu dzejnieka 80.gadu jubilejai.

Izskanēs komponistu T.Ķeniņa, P.Plakida, J.Mediņa, P.Vaska, M.Einfeldes un A.Maskata latviešu kamermūzikas šedevri.

2016 .GADA 18. DECEMBRĪ PLKST. 16 00. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Saulcerītes zālē izskanēs Ziemassvētku labdarības koncerts .Uzstāsies izcilais LNSO vijoļu grupas koncertmeistars Sandis Šteinbergs un spilgtās balss īpašniece, LNSO soliste Inga Šļubovska, pie klavierēm Jānis Maļeckis. Koncertā tiks pirmo reizi atskaņoti fonda pasūtītie jaundarbi Viļa Šmīdberga  ,,Trīs dziesmas Kunga Godam" un Platona Buravicka "Eņģeļa skatiens" .