{"id":2681,"date":"2012-09-26T19:31:00","date_gmt":"2012-09-26T19:31:00","guid":{"rendered":"https:\/\/vaskafonds.lv\/2012\/2016-4-14-santas-ratnieces-jaundarbs\/"},"modified":"2024-08-08T10:31:40","modified_gmt":"2024-08-08T08:31:40","slug":"2016-4-14-santas-ratnieces-jaundarbs","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/2012\/2016-4-14-santas-ratnieces-jaundarbs\/","title":{"rendered":"Santas Ratnieces jaundarbs"},"content":{"rendered":"
\n

Komponiste Santa Ratniece ir saņēmusi Vaska fonda pasūtinājumu rakstīt jaunu skaņdarbu. Komponiste raksta jaundarbu klavierēm, vijolei un klarnetei. Jaunajam opusam autore devusi nosaukumu “Mirdzums”.
Par šī jaunā darba izpildījumu interesi jau apliecinājis “RARO trio”, kurā muzicē pianiste Diāna Ketlere, vijolniece Alina Pogostkina un klarnetists Reto Bieri. Skaņdarba pirmatskaņojums tiks iekļauts “Rudens kamermūzikas festivāla” koncertā 2012.gada 26.septembrī.<\/p>\n

Santa Ratniece pieder pie paaudzes, kas Latvijai dāvājusi Andri Dzenīti, Ēriku Ešenvaldu, Jāni Petraškeviču, Mārtiņu Viļumu. Viņas mūzikas valoda ir ārkārtīgi smalka: tās ir notis uz zīdpapīra, balss saišu sakļaušanās kā tauriņa spārnu saskaršanās, tiesa, ne bez spējām afektētām galotnēm vai brāzmainākiem skaņu viļņu uzbangojumiem. Santa Ratniece ir modernitātes pārstāve, viņas skaņuraksts ir mūsdienīgs, viņa labprāt eksperimentē, it īpaši cilvēka balss iespēju izpētes jomā.<\/p>\n

Santa mācījās kompozīciju fakultatīvi pie Imanta Zemzara Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, pēc tam studēja Romualda Kalsona klasē JVLMA, kur ieguva bakalaura grādu, savukārt par mākslu maģistri Santa kļuva Igaunijas Mūzikas akadēmijā, kur mācījās pie Helēnas Tulves. Intervijā žurnālam “Mūzikas Saule” Santa Ratniece saka: “Katram jaunam skaņdarbam iedvesmojos no iepriekšējā – esmu bijusi ar to tik ļoti aizrāvusies, ka nav pieticis laika visas savas idejas tur ielikt, jo skaņdarbs ir vienkārši jābeidz. Nākošais skaņdarbs ir kā turpinājums. Katram ir cita instrumentu palete, un tas ir vienmēr kaut kas jauns.” Santa atzīst, ka viņas mūzikai varētu būt zināma līdzība ar Džačinto Šelsi kompozīcijām: “Viņa mūzikā skaņa ir nekustāmības pirmā kustība. Kad viss vēl ir sastindzis, skaņa ir pirmā, kas it kā iekustina gaisu. Un man patīk viņa attieksme pret skaņu kā pret kaut ko unikālu. Ka skaņa dzīvo un kustas. Un kā tā svārstās un vibrē, un trīc – kā plazma. Un šī sfēriskās skaņas iekšējā vibrācija kļūst dzirdama ar trilleriem, tremolo, glissando<\/em>. Viņa mūzika ir kā pārejas. Viņš ir mazu pāreju meistars.” Santas simpātijas pieder arī Klodam Vivjē, Indonēzijas gamelānam, sālsezeriem (tie iemūžināti divās apjomīgās kora kompozīcijās), kā arī ceļošanai pa visu pasauli, nezinot, kā, taču skaidri zinot, kurp.<\/p>\n

Santa Ratniece komponējusi virkni instrumentālās kamermūzikas paraugu, mūziku orķestrim un kormūziku. Simfoniskais darbs Glittering Promenade<\/em> 2005. gadā pirmatskaņots Berlīnes filharmonijā. Introvertās mūzikas festivāla pasūtinātais kameropuss sens nacre<\/em> 2004. gadā kļuva par labāko skaņdarbu (selected work<\/em>) jauno komponistu grupā (līdz 30 gadiem) International Rostrum for Composers<\/em>. Latvijas Radio kora pirmatskaņotais “Sālsezers” ieguva laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā 2006. Kamerskaņdarbs “Alveolas” pirmatskaņots Francijas Radio festivālā Parīzē Présences<\/em> (2006).<\/p>\n

 <\/p>\n<\/div>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Komponiste Santa Ratniece ir saņēmusi Vaska fonda pasūtinājumu rakstīt jaunu skaņdarbu. Komponiste raksta jaundarbu klavierēm, vijolei un klarnetei. Jaunajam opusam autore devusi nosaukumu “Mirdzums”.Par šī jaunā darba izpildījumu interesi jau apliecinājis “RARO trio”, kurā muzicē pianiste Diāna Ketlere, vijolniece Alina Pogostkina un klarnetists Reto Bieri. Skaņdarba pirmatskaņojums tiks iekļauts “Rudens kamermūzikas festivāla” koncertā 2012.gada 26.septembrī. Santa Ratniece pieder pie paaudzes, kas Latvijai dāvājusi Andri Dzenīti, Ēriku Ešenvaldu, Jāni Petraškeviču, Mārtiņu Viļumu. Viņas mūzikas valoda ir ārkārtīgi smalka: tās ir notis uz zīdpapīra, balss saišu sakļaušanās kā tauriņa spārnu saskaršanās, tiesa, ne bez spējām afektētām galotnēm vai brāzmainākiem skaņu viļņu uzbangojumiem. […] Las\u012bt vair\u0101k<\/a><\/span><\/p>\n","protected":false},"author":4,"featured_media":1057,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-2681","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-aktualitates"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2681"}],"collection":[{"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/4"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2681"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2681\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2816,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2681\/revisions\/2816"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1057"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2681"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2681"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2681"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}