{"id":2648,"date":"2015-08-12T07:13:00","date_gmt":"2015-08-12T07:13:00","guid":{"rendered":"https:\/\/vaskafonds.lv\/2015\/2016-4-18-vieta-kur-ml-mziku\/"},"modified":"2024-08-08T10:31:37","modified_gmt":"2024-08-08T08:31:37","slug":"2016-4-18-vieta-kur-ml-mziku","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/2015\/2016-4-18-vieta-kur-ml-mziku\/","title":{"rendered":"VIETA, KUR M\u012aL M\u016aZIKU"},"content":{"rendered":"
\n

Tā pēc 9.augusta koncerta teica Saeimas spīkere I.Mūrniece.Bet šai vietai piemīt vēl viena īpašība – Mazās Mežotnes pils saimniece Regīna Deičmane jau piecus gadus rūpējas,lai pilī pulcētos tie cilvēki,kuri patiešām mīl labu kamermūziku, pie tam teicamā atskaņojumā.tādēļ gatavi šķērsot vai pusi mūsu zemes, lai nokļūtu Dienvidzemgalē.<\/p>\n

Šie svētki no citiem,par laimi tagad jau daudzskaitlīgiem,atšķiras ar to,ka Mežotnē sastopas divas mūzas-tēlotāja māksla un skaņu māksla,kas lieliski viena otru papildina.Ja mūzika te mīt piekto gadu,tad mākslas plenērs jau devīto.<\/p>\n

Noslēguma koncerts veidots sadarbībā ar Pētera Vaska fondu,kura sūtība sekmēt latviskās skaņu mākslas attīstību,piem., pasūtot jaundarbus mūsu skaņražiem,bet ne tikai.Piemēram,festivāla atklāšanas koncertā dzirdējām jauno talantīgo pianistu Georgu Kurdijanu (skat.zemāk).<\/p>\n

Muzicēja trīs izcilas dāmas: soprāns ilga Šļubovska,flautiste Dita Krenberga un pianiste AgneseEgliņa,kura šoreiz iznesa   visu smagumu,piedaloties pilnīgi visos skaņdarbos.Koncerta programmā tikai latviešu mūzika visai plašā  hronoloģiskā diapozonā,kas pārsniedz gadsimtu,ja aplūkojam komponistu dzimšanas gadus- sākot ar klasiķi Alfrēdu Kalniņu un beidzot ar 1986.gadā dzimušo Lauru Gustovsku.Visu vokālo mūziku vienoja Raiņa un Aspazijas dzeja.Vispirms par gados visjaunāko komponisti L.Gustovsku-viņa klausītājiem sniedzaciklaSENSITENCES mūziku.Šis triptihsir ar laimīgu izskaņu,Nepretendējot uz oriģinalitāti,jaunā skaņrade rakstīja tā,lai visi klausītāji šo mūziku saprastu ,un tas tiešām izdevās.nākamā pirmatskaņojuma autors pazīstamais vidējās paaudzes komponists Arturs Maskats.Viņa 3 ASPAZIJAS DZEJOĻI (oriģinālā ar orķestri ) komponēti tieši I.Šļubovskai.Jāteic,ka versija ar flautas un klavieru pavadījumuvarētu būt pat iespaidīgāka,jo mūzika ir tiešām intīma.Un kā jau A.Maskatam raksturīgs,arī te izmantotas soprāna augstākais balss reģistrs ( sal.ar R.Štrausu).<\/p>\n

Trešaispasūtītais jaundarbs bija Ingara Zemzara TRĪS ASPAZIJAS DZEJOĻI.<\/p>\n

Visveiksmīgākā škita trešā dziesma ar izteikti rahmaņinovisku bezgalīgu melodiju.Kopumā,pārfrāzējot apustuli Pāvilu:ROMANTISMS NEKAD NEBEIDZAS.Var jauveidot oriģinālas koncepcijas citos žanros,bet solo dziesmai jābūt romantiskai,kas tieši uzrunā katru klausītāju.Mūsu 21.gs. skaņražitālāk attīstaAlfr.Kalniņa un E.Dārziņa tradīcijas.<\/p>\n

Loģisks papildinājums bija Bruno Skultes BĒRNU DZIESMAS AR RAIŅA DZEJU – lielisks turpinājums J.Vītola un Alfr.Kalniņa ievirzei.<\/p>\n

Tomēr programma neaprobežojās ar vokālo mūziku vien.Un te savu meistarību spoži apliecināja mūsu izcilākā flautiste Dita Krenberga ar Jāņa Mediņa RAPSODIJU,kas komponēta 1945.gadā pēc A.Šturma lūguma un ir viena no sevišķi retajāmlatviešu kompozīcijām ar izteikti virtuozu raksturu un reizē arī dziļu tautiskumu,kas izpaužas folkloras melodijuizmantojumā.<\/p>\n

Interesasnti bija dzirdēt P.Vaska agrīno (1972.g.!)  diptihu ĀRIJA UN DEJA flautai un klavierēm.Stilistiski šī mūzika daudz tuvāka skaņraža mūsdienu stilam, nekā 70.g.g. nogalē un 8o.gg. raksturīgajam avangardismam.<\/p>\n

Mērķtiecīgi sastādītā programma (žēl,ka netika atskaņotas Alfr.Kalniņa trīs populārākās dziesmas un arī skaņdarbu secība atšķīrās no programmā iespiestā,tomēr arī tādai dramaturģijai ir savs pamats.<\/p>\n

Šī vērtīgā programma sagādātu prieku arī citās Latvijas vietās.<\/p>\n

Festivāla atklāšanas koncertā muzicēja E.Dārziņa skolas absolvents Georgs Kurdijans,kurš tagad studē Diseldorfā pie prof.B.Ščepaņskas un pērngad izcīnīja trešo vietu J.S.Baha konkursā Leipcigā.Programma daļēji atkārtoja pianistaveikumuradio koncertā ziemā.Liekas, toreiz Baha ITĀĻU KONCERTS skanēja atraisītāk,šoreiz Leipcijas meistarsbija ar rūpju pilnu seju bez mazākā smaida.Toties D.Skarlati Sonāte bija patiess interpretācijas šedevrs,ko apskaustu pat V.Horovics.Šopēna 4.BALĀDE un Noktirne tomēr prasītos pēc emocionāli atraisītāka snieguma.Ravēla Triptihā pianists apliecinājasavu virtuozo un koloristisko varēšanu.Neparastāķa bija programmas izskaņa ar E.Granadosa BALĀDI un P.Vaska VASARAS VAKARA MŪZIKU,kas nesaprotamu iemeslu dēļ tika atskaņotas bez pārtraukuma. Spāņu darbā varētu vēlētiesspilgtāku koloristiku,kas šoreiz bija pastelīga.<\/p>\n

Kopumā veiksmīgs sniegums.Sekmes tālākajā darbībā un novēlējums meklēt savu seju,jo bezpersonisku profesionāļu ir pārpārēm.<\/p>\n

JURIS GRIŅEVIČSC 2015<\/p>\n<\/div>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Tā pēc 9.augusta koncerta teica Saeimas spīkere I.Mūrniece.Bet šai vietai piemīt vēl viena īpašība – Mazās Mežotnes pils saimniece Regīna Deičmane jau piecus gadus rūpējas,lai pilī pulcētos tie cilvēki,kuri patiešām mīl labu kamermūziku, pie tam teicamā atskaņojumā.tādēļ gatavi šķērsot vai pusi mūsu zemes, lai nokļūtu Dienvidzemgalē. Šie svētki no citiem,par laimi tagad jau daudzskaitlīgiem,atšķiras ar to,ka Mežotnē sastopas divas mūzas-tēlotāja māksla un skaņu māksla,kas lieliski viena otru papildina.Ja mūzika te mīt piekto gadu,tad mākslas plenērs jau devīto. Noslēguma koncerts veidots sadarbībā ar Pētera Vaska fondu,kura sūtība sekmēt latviskās skaņu mākslas attīstību,piem., pasūtot jaundarbus mūsu skaņražiem,bet ne tikai.Piemēram,festivāla atklāšanas koncertā dzirdējām […] Las\u012bt vair\u0101k<\/a><\/span><\/p>\n","protected":false},"author":4,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-2648","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-aktualitates"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2648"}],"collection":[{"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/4"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2648"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2648\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2783,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2648\/revisions\/2783"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2648"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=2648"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/vaskafonds.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2648"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}